nedēļa bez komentāriem…

piedodiet, piedodiet, piedodiet, ka tik ilgi neesmu par sevi devis nekādu ziņu. Visu pagājušo nedēļu draugs Kārlis nodzīvoja šeit. Viņš gan nedaudz apvainojies, ka es neslēpoju ar viņu kopā, bet, saprotiet paši, ja tev darbs no 10iem rītā kaut vai līdz 2iem pēcpusdienā, pēc tam atkal braukt augšā kalnā…. Reizēm jau arī apnīkstas tā slēpošana. Lai gan tā arī nevar teikt. Šodiena atkal bija brīnišķīga. Pēdējā diena ar klientiem . Apmācīju sešgadīgu meitenīti. Prieks man, viņai pašai un viņas tētim arī. 7 dienu laikā meitene brauc pa jebkuru trasi uz paralēlām slēpēm, ka prieks skatīties. Nu jā, un tā iemesla dēļ, ka man visu laiku jāstrādā, Kārlis palika teju vai viens. Tā jau gluži arī nebija, jo mums te jauni draugi no citām skolām, kuri bez darba, tad viņi arī visu nedēļu kalnos kopā pavadīja.

Un aizvakar mums ievācās jauns kaimiņš apartamentā. 62 g.v. skotu vīrs, kas uz trīs nedēļām strādās Adventure Zermatt skolā. Domājām, ka būsim vieni pa visu māju, bet nekā. Es jau nesaku, ka ir slikti, bet…. Jā, James pagājušo nedēļu aizgāja no mūsu kolektīva uz ES skolu. Iemeslu zina tikai viņš pats. Žēl jau, bet mājā vismaz kārtība tagad. Tik nekārtīgu cilvēku es, šķiet, iepriekš nebiju saticis. Tā jau ļoti jauks un sirsnīgs, bet haoss viņa galvā un arī pašā pamatīgs…

Kas vēl jauns noticis pa šo laiku, jūs jautājiet? Nu, kad atbarauca Kārlis, uzrīkojām visiem draugiem un paziņām Russian vodka party. Ar īstu krievu šņabi, uzkodām un krievu mūziku. Atsauksmes vēl šodien dzirdamas…

Bet tagad pilns miests sabraucis ar francūžiem. Viņiem kaut kādas brīvdienas sākušās. Laikam jāmācās arī franču valoda, lai sevi nodrošinātu ar darbu nepārtraukti…