treniņi, darbs turpinās…

ceturtdien un piektdien mums bija intensīvas treniņu dienas. Un es ar visu savu beigto kāju pamatīgi dabūju mācīties. Ceturtdienā pārsvarā bija ārpustrašu braukšana. Smagi, jo nav jau tāds svaigs un mīksts sniedziņš sasnidzis. Sniega virskārta itkā cieta, bet braucot grimst iekšā, es sajūsmā nebiju. Tad jau labāk braukšana pa nesagatavotu trasi, tas ir pa pumpām kā mogulā. Kas arī bija viena no treniņu disciplīnām. Toties beidzot biju Červiņjā. Interesanti, jo tur trases savādākas, nav tik ekstrēmas, kā Cermatas pusē. Un piektdien bija slaloma treniņi. Bez laika kontroles, protams, bet nopietni vienalga. Ar vaļējiem zābakiem, bez nūjām, visādi, kā tik vien var iedomāties. Slapju muguru ņēmāmies.

Un piektdienas vakarā tad beidzot arī algu saņēmām. Arnis sev uzreiz nopirka jaunus zābakus, kā arī slēpes. Tās pašas Nordica Dobermann SL pro, kuras es nedēļu atpakaļ biju paņēmis patestēt. Sestdien, kā pie brīvas dienas, tad arī braukājāmies un viņš priecājās. Priecājos arī es, jo es sev nepirku jaunus zābakus, bet tos pašus vecos aiznesu remontēt. Apmainīja dažus klipšus,  pārlika tā, lai ciešāk var savilkt, vārdu sakot, tagad atkal kādu laiku varēšu neraizēties par savām 6 gadus vecajām Langēm…

Un šodien man atkal darba diena bija. Un rīt, un vēl piecas dienas. Gan pa 3 stundām tikai, bet labi vienalga, jo citi vispār sēž bez darba. Krievi ņem sev instruktorus. No rītdienas būs jāmāca vienam 6 gadus vecam puikam uz piecām dienām…

Laiks mums gan pasakains. Nav vairs tas aukstums, kas bija, tā starp -5 un -10, un saule. Tagad pašā pēcpusdienā savilkās mākoņi, varbūt, ka uzsnigs, itkā jau sola sen, bet prognozes nepiepildās.